Tik apaļa kā oliņa,
Lai ir Tev šī pat dieniņa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarā, lai nezūd balss.

Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir ēdis?
Raibas olas kakā blēdis!

Mīksts un apaļš šis tik smaida.
Pūpolītis svētkus gaida.
Kadiķītis blakus smej,
Saule pāri starus lej. 

Augstu, augstu šūpoties,
Tālu, tālu lūkoties,
Olu grozā ievelties,
Un no sirds priecāties! 

Gaiši nāca, drīz atnāca.
Tā bagātā Lieldieniņa.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Iet pār lauku kūpēdama

Zaķim šodien botas kājās,
Iegriežas viņš visās mājās.
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvā labas domas.

(\(\
(>'-')
(~(')(')

Augstu šūpot, zemu krist
Tikai olas nesasist!
Cieni Olas tā, kā nākas
Jo no olām DZīVE sākās!

No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm,
No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās,
Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Un pašiem mīlestību paust.

Lieldienās kad saule lēca
Zvēri modās gailis rēca
Visi stāv un stulbi bolās
Zaķis tetovē sev olas

Zaķītis aiziet ciku - caku
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku.

 *. */) ,,/)* . *
* . *( ' :' )* . *
* . *(,,)(,,)* . *
*.*.*.*.*.*.*.*.*

Došu olu bāliņam
Par šūpoļu kārumiņu;
Man vistiņas dētin dēja,
Kladzināt kladzināja.

Šajā rītā gulēt grēks,
Mežā jāmeklē ir spēks.
Pūpoliņos spēku rodi,
Noper tos, ko neatrodi.
Tad pēc nedēļas kā sauktas,
Olas krāsainas - būs jauktas!

No zemes spraucas ziediņš mazs
Pret salnām liels tam spīts.
Tver skopos saules starus tas
Grib uzplaukt Lieldienu rītā!

Lieldienas ir jauki svētki,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visi mājinieki strādā
Un par raibām olām gādā.

Svētkos olas katrā stūrī-gultā,
Dārzā, putnu būrī.
Kas mums tās ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!

Zaķis brīnās-kā tad tā?
Atkal olas kabatā!
Jākrāso tās krāsās maigās,
Lai var mīlēt zaķes baigās.
Olas ir nu ohohoo!
Garausis īsts Pikaso!

Lieldienās, lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.

Zaķis raibo vistu pļaukā,
Ka tā olas nedēj laukā.
Tupi pats un acis boli,
Ne tik visiem olas soli.

Pāri laukiem zaķis cilpo,
Tā, ka vējš gar ausīm svilpo.
Nevaicāsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!

Sniegi sniga, putinaja
Zakiem, olas kutinaja.
Gan bij zilas, gan bij raibas.
Sniega vienmer turas svaigas!
Sargi olas ta ka nakas,
Jo no olam dzive sakas.

Vēji pūš un saule silda,
Zaķim olu grozi pilni.
Cieni olas tā kā nākas,
Jo no olas dzīve sākas!

Zaķim šodien liela diena,
Olas jāstiepj simts un viena.
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā kā bālēs ciema vistas ! 

Nepadodies tautu meita,
Vīru svētkus svinēdama.
Sit tautieša olas pušu,
Lai plīst čaula brakšķēdama! 

Lai katram tas ,kas nepieciešams
Sievietēm-olas,
Vīriešiem-zaķi,
Jaukiem zaķīšiem daudz ,daudz kāpostu!!!
Un visiem priecīgas olu kaujas! 

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķes un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts. 

Mēs caur ziemu ilgi gājām,
Ilgi sīpolmizas krājām,
Sīpolmizu sakrāts gana,
Sākas olu krāsošana ! 

Lieldienās šūpoties,
Lieldienās priecāties
Par pirmiem ziediņiem
Par raibām oliņām.                                         

Ēd, vistiņa, kviešu graudus,
Dēj oliņas Lieldienām:
Daudz bij manim bāleliņu,
Baltu olu ēdājiņu.