|
|
Ziemassvētku un jaunā gada  APSVEIKUMI un NOVĒLĒJUMI Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
(Valda Mora)
*Uzklikšķiniet uz Ziemassvētku vecīša zīmējuma, ja vēlaties dāvināt mūsu portālam kādu dzejolīti no jūsu krājuma | Dzied Ziemsvētku enģeļi Ziemsvētku dziesmas,
Klāj zemi pūkainais Ziemsvētku sniegs.
Šai vakarā, sirdīs kad jūtu liesmas,
Jums zvaigznes un sniegpārslas bēdāties liegs
| Cerībām – zaļās egles sīkstums,
Darbiem – dvēseles mūžību,
Domām – Ziemssvētku sniega baltumu!
Baltu sniegu un baltas dienas-
Pārliecību tam, ko dari
Ticību tam, ko vari! | Katrai dienai Jauna gadā
Kā jaunam sapnim būt
un katram sapnim katrai domai
Par dzīves istenību kļūt.
| ...Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogās gan prieks,gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada putniņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūta tādā brīdī,
Kad satiekās gadi uz īsu brīdi:
Un mēs it kā stāvam durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
/J.Tabūne./ | Lai katrs jauns rīts atnes ko nezināmu...
Lai katra diena steidz satvert un piepildīt to,
Lai vakars atalgo ar prieku un mieru!
Lai Jaunajā gadā piepildās tas, kas vecajā meklēts un neatrasts! | Mazliet sniega, mazliet prieka,
mazliet spēka, mazliet grēka,
bet visvairāk mīlestības!
| Ir atkal svētku vakars
Un gadu mija nāk
Un tūkstoš jaunu ceļu
Pēc pusnakts jāuzsāk. | Lai Jaunais gads Jums laimi nes
No sirds to vēlam mēs;
Lai smaidos, saticībā paiet dienas,
Lai skumjas nebūtu nevienas! | Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā. | Atkal mēs esam ceļā-
Ceļā uz laimi,
Ceļā uz zvaigznēm,
Ceļā uz cerībām,
Cerībā uz nezināmo,
Cerībā uz prieku,
Cerībā uz labākiem laikiem,
Cerībā uz sapni,
Ceļā uz dzīvi- kāda tā ir
Un beigu beigās-
Ceļā uz Ziemassvētkiem. | Atnāks gads ar suņa priekiem.
Nav ko bēdāties par niekiem.
Esi tikai mīļš un labs,
Tāds, kā sunim ceļa stabs! | Lai piepildās visi tie sapņi,
Kas mīlēti, loloti, kamolā satīti,
kā bērnības rakstainie dūraiņi-
Mīļākie, siltākie, vienīgie. | Uz egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.
| Re arī zvaigznēs ierakstīts tas pats,
kas laukos plašos:
jāmeklē sudrabs,tas baltais,
kas trīc tepatās, mūsos pašos.
| Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes liesma! | Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd. Tas palīdz.
Un mirdz.
(V. Egle)
| Ikkatru gadu jaunu velēnu griež lemess,
Ikkatru gadu citu ziedu smaržu jūt,
Bet tas, kas labs ir padarīts uz zemes,
Ja ir, nekad no zemes nepazūd.
| Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
ar cerībām ,ka rīt viss labāk būs!
Lai aiziet prom pa tīru baltu sniegu,
tās rūpes ,kuras nomākušas mūs!
| Jaunā gadā tādu sparu,
kas uz priekšu rauj ar varu!
Un, ja dzīvē ir kas smags,
lai tas būtu naudas maks! | Šim vakaram - spožākās zvaigznes,
Šim vakaram - baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks! | Baltas domas, baltus ceļus apkārt,
Ne jau katru brīdi sajust var.
Notici, ka brīnums atnācis pie tevis,
Notici, ka Laime arī tevi skar. | Tik balts un kluss…tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars. | Lai Jaunais gads ir
Skaists kā Vidzeme;
Līdzens kā Zemgale,
Dziesmots kā Latgale
Un bagāts kā Kurzeme. | Ziemassvētkos možu garu,
Spēku kaulos, darba sparu!
Tam, kas vienmēr pats ir kustīgs
Ari Jaunais gads būs lustīgs! | Ar gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu. | Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt! | Svecītes mirgo un laistās
Sirds viņas mirdzumu dzer
Debess ar pasauli saistās
Zvaigžņotus vārtus mums ver. | Lai laime Tev kā milzu kupena pār galvu brāžas, lai prieks tik liels, ka kalni gāžas, lai svētkos maltīte un svētku dzēriens salds, lai līksmo dvēsele un nelūzt galds! | No agras stundas līdz pat rietam
Kāds eņģelis Tev blakus būs.
Snigs balti sniegi, egles dziedās,
Un dzīvi dzīvot vieglāk kļūs! | Ik katrs iededzot ceturto vainaga svecīti
Gaida ar dāvanām Ziemassvētku vecīti,
Un tad kad pienāks lielajs brīdis
Dāvanu maisā bērneļi līdīs. | Lai Ziemassvētku prieks valda katrā no mums,
Lai sirds siltums sasilda ikvienu,ko satiekam savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu,kas paveras,dāvājot tikai labu,
Lai Jaungada brīnums vispirms notiek mūsos... | Kluss kā vieglas rokas mājiens
Svētvakars pār zemi nāk,
Pāri visām dienas rūpēm
Neredzamu gaismu auž! | Šim vakaram spožākās zvaigznes,
Šim vakaram skaistākais sniegs.
Bet spožāk par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks! | Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -
Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.
| Lai Jaunā gadā darbi sokas,
Un nogurumu nezin rokas.
Lai tālu gaišas domas trauc,
Un apkārt labu draugu daudz! | Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara.... | Lai balts un pūkains pasauli klāj sniegs,
Lai sirdī zaigo Ziemassvētku prieks,
Lai Jaunā gadā laimes brīžu daudz,
Un sapnīši uz īstenību trauc! | ...Tik balts un kluss...
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
/V. Mora/ | | | |
|
|
|